2020. gadā tika lēsts, ka vairāk nekā 1,6 miljardi skolēnu visā pasaulē ir cietuši no pandēmijas sekām (UNESCO, 2020). Tā rezultātā visos izglītības līmeņos bija nepieciešams izmantot digitālās mācību tehnoloģijas, lai turpinātu nodrošināt mācīšanās iespējas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.
Izglītības vadītājiem bija centrālā loma personāla, studentu un vecāku atbalstīšanā šajā pārejā, nodrošinot digitālo plānošanu, pedagoģisko, tehnisko un pastorālo atbalstu. Regulāra digitālo tehnoloģiju izmantošana ir nepieciešama, lai veidotu noturību un digitālo kapacitāti/sagatavotību, ja nākotnē nozare piedzīvos līdzīgas krīzes. Tas prasa skaidru redzējumu un kapacitātes veidošanu digitālās pedagoģiskās vadības jomā (Leithwood et al., 2020).
2021. gadā Starptautiskā Tehnoloģiju Izglītībā Biedrība (ISTE) izstrādāja digitālās vadības standartus izglītības administratoriem, identificējot piecas sastāvdaļas - vīziju vadība, digitālā laikmeta mācību kultūra, izcilība profesionālajā praksē, sistēmiskie uzlabojumi un digitālā pilsonība. Galvenais šo standartu ieviešanā ir iespējas digitālajai profesionālajai attīstībai un digitālajām mācību kopienām.
Tradicionāli
Digitālā mācīšanās bija atsevišķs un izvēles elements izglītībā.
Pēc Covid-19 pandēmijas
Digitālā mācīšanās tagad ir jāpārdefinē un jāuztver kā neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa.
